Erstellt von Ilona Tropa
vor mehr als 10 Jahre
|
||
Stabiņš sūnās, galdiņš virsū.
Pelēka mājiņa, divi lodziņi: dienu nespīd, nakti spīd.
Sapīts dienu, sapīts nakti.
Zelta kamols pār kalnu veļas.
Zaļa laiviņa, pilna mazu puisēnu.
Pašai cimdu nav, citiem dod.
Kas tie tādi draiskulīši
Ābeļziedus notraukuši?
Paši zaros sakāpuši
Vienā kājā karājas.
Vīrs stāv, mati šņāc.
Kam visgarākie spārni?
Simtu gadu guļ uz zemes, ne pūst, ne pel.
Liela, gara māja, viens pats lodziņš; pa dienu izsit - nakti atkal vesels.
Mazs, mazs zirdziņš tālu aiz jūras bijis; ne pa jūru peldējis, ne pa zemi gājis.
Vislabākais putniņš, vissliktākais cepetis.
Ielāps uz ielāpa, ne adatas dūriena.
Zils pagalms, zelta dzirksteles.
Priekšā bunga, pakaļā runga, vidū peļu pūrs.
Kājas basas, galvā simtu lakatiņu.
Mazs, mazs sunītis asām spalvām.
Ziemu kalta nagla.
Milzis laižas, sviedri birst.
Ķīselis redelēs.